Izveidojiet savu CV 15 minūšu laikā
Mūsu prasmīgi izstrādātu CV veidņu kolekcija palīdzēs jums izcelties no pūļa un tikt soli tuvāk jūsu sapņu darbam.

Šajā rakstā aplūkosim, kādēļ diploms joprojām ir būtisks, kurās nozarēs tas paliek obligāts un kur priekšplānā izvirzās pieredze un demonstrējamas prasmes. Papildus piedāvāsim padomus, kā efektīvi izmantot savas akadēmiskās un praktiskās zināšanas, lai pārliecinoši pozicionētos darba tirgū.
Galvenie raksta akcenti:
- Augstākā izglītība Latvijā joprojām ir vērtība, taču darba devēji sagaida arī praktiskas iemaņas, elastību un vēlmi attīstīties.
- Dažās nozarēs, kā veselības aprūpē un jurisprudencē, diploms ir obligāts, kamēr citās izšķiroša ir reāla pieredze un prasmes.
- Mūsdienu darba tirgū svarīgi apvienot akadēmiskās zināšanas ar jaunām prasmēm, piemēram, digitālajām tehnoloģijām un projektu vadību.
- Gudri izceļot savus sasniegumus un studiju laikā iegūtās prasmes, iespējams būtiski stiprināt savu pozīciju darba meklējumos.
Latvijas labāko darba devēju skatījums uz augstāko izglītību
Lai labāk izprastu augstākās izglītības lomu mūsdienu darba tirgū, ir vērts ieklausīties Latvijas vadošo darba devēju pieredzē. Aptaujājot pārstāvjus no finanšu, IT, loģistikas, ražošanas un mazumtirdzniecības sektoriem, iezīmējas vairākas kopīgas tendences, kas raksturo šī brīža attieksmi pret diplomiem un akadēmisko izglītību.
Izglītība svarīga, ja papildināta ar reāliem rezultātiem. Darba devēji uzsver, ka diploms tiek uztverts kā svarīgs pamats, kas liecina par darbinieka spējām organizēt savu darbu, apgūt lielu apjomu informācijas un pabeigt ilgtermiņa projektus. Tomēr tikai diploms bez praktiskas pieredzes mūsdienu konkurencē bieži vien ir nepietiekams. Uzņēmumi īpaši novērtē kandidātus, kuri, paralēli studijām, ir guvuši arī praktisku pieredzi projektos, praksēs vai darba vidē, demonstrējot spēju pārvērst zināšanas reālos rezultātos.
Mācību spēju un elastības novērtēšana. Augstākā izglītība tiek skatīta arī kā indikators kandidāta spējai mācīties, pielāgoties un uzņemties jaunas lomas. Daudzi darba devēji īpaši atzīmē, ka viņiem ir svarīgi darbinieki, kuri nav “iestrēguši” savā specializācijā, bet ir atvērti apgūt jaunas prasmes atbilstoši tirgus vajadzībām. Tāpēc augstskolu absolventi, kuri papildus diplomam demonstrē vēlmi un spēju nepārtraukti attīstīties, darba tirgū iegūst būtisku priekšrocību.
Strauji aug digitālo prasmju nozīme. Nav svarīgi tikai tas, vai kandidāts ir informācijas tehnoloģiju jomas speciālists, pat finansēs, mārketingā, pārdošanā un loģistikā tiek sagaidīta prasme strādāt ar digitālajām platformām, datu analīzes rīkiem un komunikācijas sistēmām. Spēja ātri apgūt jaunas sistēmas un efektīvi izmantot tehnoloģijas darbā bieži kļūst par faktoru, kas izšķir starp līdzvērtīgiem kandidātiem.
Nozares, kur augstākā izglītība ir vairāk nekā tikai dokuments
Lai gan daudzās jomās šodien svarīgāka ir pieredze un praktiskās prasmes, pastāv profesijas, kur augstākā izglītība ar iegūtu grādu ir obligāts priekšnoteikums profesionālai darbībai. Šajās nozarēs diploms nav tikai formalitāte, tas apliecina nepieciešamās akadēmiskās zināšanas, profesionālās iemaņas un spēju uzņemties lielu atbildību.
Jurisprudence un tieslietas. Bez juridiskās augstākās izglītības nav iespējams kļūt par advokātu, juristu vai prokuroru. Jurista grāds nodrošina izpratni par tiesību sistēmu, likumu piemērošanu un juridisko domāšanu, kas ir absolūti nepieciešama šo profesiju atbildīgai izpildei. Balstoties pēc LA.LV raksta, kopš 2021. gada jurista profesionālo karjeru Latvijā noslēdz valsts vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens, kas iekļauts piecu gadu maģistra programmā un kalpo par kvalitātes filtru topošo tiesību speciālistu sagatavotībai.
Finanšu nozare (revidenti, grāmatveži, banku speciālisti). Finanšu pasaulē augstākā izglītība ekonomikā, grāmatvedībā vai finansēs apliecina prasmes analītikā, precizitātē un normatīvo prasību izpratnē. Šajās profesijās kļūdas var būt dārgas, tāpēc darba devēji īpašu uzmanību pievērš kandidātu akadēmiskajai sagatavotībai. Turklāt saskaņā ar likuma “Par zvērinātiem revidentiem” 8.1.2. pantu zvērināta revidenta sertifikātu Latvijā var iegūt tikai pretendents ar finanšu vai ekonomikas augstāko izglītību, apliecinot, ka diploms šajā nozarē ir obligāta ieejas prasība.
Inženierija un arhitektūra. Šajās tehniskajās un radošajās jomās augstākā izglītība nav tikai zināšanu bāze, tā nodrošina arī prasmes risināt sarežģītas problēmas, ievērot drošības standartus un veidot funkcionālus, ilgtspējīgus risinājumus. Būvniecības likuma 13.1 pants nosaka, ka būvspeciālista (sertificēta inženiera) vai arhitekta sertifikātu drīkst saņemt tikai pretendents ar attiecīgas jomas augstāko izglītību un vismaz 2 gadu profesionālo praksi, tādēļ diploms šajā nozarē ir obligāts.

Nozares, kur prakse un prasmes dominē pār diplomiem
Mūsdienu darba tirgū ir daudz jomu, kur darba devēji par galveno kritēriju uzskata praktisko pieredzi, konkrētas prasmes un sasniegumus, nevis universitātes diplomu. Tomēr tas nenozīmē, ka izglītība nav svarīga- zināšanas un spēja pielietot tās praksē ir būtiska prasība ikvienā profesionālā vidē. Svarīgi uzsvērt arī, ka šī pieeja atšķiras no uzņēmuma uz uzņēmumu. Daži darba devēji var pieprasīt formālu izglītību arī šajās nozarēs, īpaši augstākas atbildības pozīcijās.
Informācijas tehnoloģijas (programmētāji, sistēmu administratori, datu analītiķi)
IT nozarē darba devēji bieži vien vērtē reālas tehniskās prasmes, risināto problēmu piemērus, spēt prezentēt portfeli vai nokārtot tehniskus testus. Diploms ir priekšrocība, taču tas nav obligāts, ja kandidāts var pārliecinoši pierādīt savu kompetenci praksē. globālie dati rāda, ka 2021. – 2024. gadā sludinājumu skaits ar birku “no degree required” IT‐un STEM amatiem pieauga par 14,2 %.
Radošās industrijas (grafiskais dizains, video producēšana, satura veidošana)
Šeit portfolio ir būtiskākais instruments, kas demonstrē kandidāta stilu, iemaņas un spēju izpildīt projektus atbilstoši uzdevumam. Dribbble 2023. gada karjeras apskatā pausts skaidrs vēstījums: “Jūsu portfolio ir jūsu visspēcīgākais instruments, kad runa ir par sapņu darba iegūšanu,” uzsver dizaina karjeras koučs Helen Tran. Akadēmiskā izglītība var sniegt teorētisko bāzi, bet gala vārds pieder paveiktajam darbam.
Tehniskā apkalpošana un IT atbalsts (help desk, tehniskie speciālisti, sistēmu uzraudzība)
Šajās pozīcijās izšķiroša nozīme ir praktiskām prasmēm – spējai ātri diagnosticēt problēmas, saprast sistēmu darbības principus un piedāvāt efektīvus risinājumus reāllaikā. SS.lv meklējumā “IT atbalsta speciālists” (05-06-2025) tikai 12 no 40 jaunākajām vakancēm (≈30 %) prasīja augstāko izglītību, kamēr trīs ceturtdaļas uzsvēra praktiskus sertifikātus (ITIL, CompTIA A+), kas ir skaidrs signāls, ka šajā sektorā darba devēji vērtē reālas iemaņas, nevis diplomu.
Pārdošana un nekustamo īpašumu nozare
Šajās jomās panākumus galvenokārt nosaka pārliecinoša komunikācija, spēja veidot uzticamas attiecības ar klientiem un sasniegt konkrētus pārdošanas rezultātus. Darba devēji vairāk vērtē kandidāta praktisko pieredzi, panākumu statistiku un klientu apkalpošanas prasmes nekā formālu akadēmisko izglītību. SS.lv ir lielākais Latvijas vakanču sludinājumu portāls, 2025. Jūnijā ar atslēgvārdu “pārdošanas vadītājs” rādīja 50 jaunākās vakances un tikai 14 no tām, t.i. 28 %, prasīja augstāko izglītību; pārējās minēja pieredzi, rezultātus vai klientu portfeli kā galveno atlases kritēriju. Tas apliecina, ka šajā nozarē darba devēji vispirms skatās uz kandidāta praktiskajiem sasniegumiem, nevis diplomu. Lai gan teorētiskās zināšanas var būt vērtīgas, tieši reālie sasniegumi un spēja strādāt dinamiskā tirgus vidē nosaka karjeras izaugsmi.